1989. – 1991.

1989
1989. gads svētkus pacēla jaunā kvalitātē – pirmo reizi varējām sarīkot patiešām starptautisku festivālu – viesos atbrauca folkloras kopas no Polijas un Norvēģijas. Laikam šajā gadā bija vislielākā publicitāte, kāda vien bijusi.
1) ārzemju viesi izsauca lielu publikas interesi. Kuplā skaitā pieteicās ģimenes, kas gribēja viesus izmitināt savās mājās.
2) ļoti veiksmīgu simbolu radīja Dandaru dalībnieces māsas Ezermales. Dziedošo vistu ģimene bija redzama pat uz dalībnieku krekliņiem.
3) svētku rīkošanas laiku pārcēlām no marta uz maiju. Nekad mūžā nebiju saņēmis tik daudz ziedu, kā šajā festivālā.
4) svētku rīkošanu formāli pārnēma pie LVU Studentu arodkomitejas (vad. Vieturs Koziols) izveidotais Studentu centrs, kam līdzīgi kooperatīviem bija plašākas iespējas finansu līdzekļu piesaistīšanā.

Izmaiņas ir arī svētku vadībā. Ojārs Rode  un līdz ar to "Budēļi" pamazām samazina savas aktivitātes svētku rīkošanā. Visu lielo darbu dara Dandari. Lai arī dalībnieku ir kroetns pulciņš, darāmo darbu ir daudz un palīgā jāņem arī Folkloras studijas jaunie studenti. Galvenās režisores pienākumus lūdzu uzņemties Mārai Mellēnai. Vēl jaunums ir tāds, ka svētku vadītāju apspriede tiek pārvērsta par semināru, kurā referē ne tikai pieaicināti speciālisti, bet arī paši kopu vadītāji. Semināru, vēlāk konferenci, piekrīt vadīt Valdis Muktupāvels.

1990
1990. gada 4. maiju atceras ikviens. Īpaši nozīmīgs šis datums un notikumi Vecrīgā – pie Saeimas nama kļūst Pulkā eimu, pulkā teku dalībniekiem – tieši festivāla atklāšanas brīdī, Lielajā aulā ierodas Studentu apvienības pārstāvji un lūdz visus doties aizstāvēt Augstāko padomi, kurai draud Interfrontes aktīvistu uzbrukums. Visi dalībnieki ar tautas tērpiem mugurā, ziediem un karogiem rokās dodas aizstāvēt savu valsti. Uz vienu dienu dziedošie bērni pie Saeimas nama ir ārzemju masu mediju uzmanības lokā (mūsējā atsteidzas vēlāk, kad Rīgas milicijas priekšnieks Bugajs jau ir licis aizvākt bērnus, jo patiešām draudot bruņots uzbrukums). No Saeimas nama aizejam uz Doma laukumu, kur ar satraukumu gaidām ziņas, vai izdodas nosargāt deputātus.

Svētkos piedalās tikai viens ārvalstu pārstāvis (Magnuss Bakstrēms no Zviedrijas), kuram izdodas atbraukt, neskatoties uz izolāciju, kuru cenšas radīt PSRS vadība.


1991
Ārzemju viesi – Gēteborgas folkloras kopas Naverluren pārstāvji.

Interesants fakts ir tas, ka pirmo reizi bērnu folkloras kopas tiek iekļautas festivālā Baltica un Vecrīgā notiek bērnu folklorai veltīta diena.